Description

SOLD

Mākslinieka – keramiķa AĻĢIMANTA PATAMŠA [ALGIMANTAS PATAMSIS] mākslas darbi

Porcelāna un kristāliskās glazūras poēzija

Aļģimanta Patamša darbos spilgti iezīmējas divi elementi: raksturīgā mākslas darbu forma un virsmas daudzkrāsainajā pārklājumā izaudzēto kristālu ornamentika. To formas vispirms izceļas ar vienkāršību un no tās izrietošo eleganci.

Tas ir jau senatnē podnieku izmantota, uz rotējošas ripas izvirpots māla trauks – pudele vai vāze ar tukšu vidu un tipiski šauru kakliņu. Formas pabeigtība un proporcija ir autora stiprā puse, viņa roku darba un prasmes rezultāts, te skatītājs sajūt, iespējams, arī Tālo Austrumu ietekmi.

Tomēr gan autoram, gan skatītājam daudz interesantāka šķiet pati glazūra, kuras gala rezultātu mākslinieks ierauga tikai tad, kad atver apdedzināšanas krāsni (parasti nākamajā dienā). Mākslinieks pats stāsta, ka, audzējot kristālus glazūrā, viņš cenšas panākt gan dažādus izmērus, gan arī krāsu un gaismas spēli. Šīs īpatnības katru darbu padara neatkārtojamu.

Kristāliskā glazūra tās skaistuma un sarežģītības dēļ tiek dēvēta par visu glazūru karalieni. Nav iespējams kontrolēt kristālu rašanās vietu un lielumu, tāpēc katrs mākslas darbs ir unikāls.

Kanādiešu keramiķe Diane Krēbere [Diane Creber] savā grāmatā saka, ka vispār kristāliskā glazūra tālu pārsniedz tikai tehnisku ķīmijas recepšu izmantošanu un apdedzināšanai krāsnīs nepieciešamos temperatūras profilus vien. Tā ir vissarežģītākā no visiem glazūras veidiem.
Zinātāji stāsta arī to, ka šai dekorēšanas tehnikai ir nepieciešami stingri noteikumi, kas pamatojas tehniskā gudrībā, pacietīgā eksperimentēšanā ar materiāliem, jo dažādu krāsu iegūšanai nepieciešams pārzināt gandrīz visu metālu oksīdu īpašības.

Jau pēc tam, kad 1350°C temperatūrā porcelāns ir apdedzināts, kristālu izaudzēšanai darbi ir jāpatur krāsnī vēl 2–5 stundas pastāvīgā karstumā, kas pārsniedz 1090 °C.

Rezultāts ir īpaši patīkams. Tas rosina skatītāja iztēli: dažādu lielumu un izvietojuma kristāli atgādina sniegpārsliņas, atraitnīšu ziedus, galaktikas un miglājus. Tāpēc Visuma simbolisms atspoguļojas arī darbu nosaukumos: „Delta”, „Persejs”, „Cetus”, „Regora”, „Eridāna” u.c.

Lai arī A. Patamša daiļradē, raugoties no attāluma, dominē formas un glazūras kombinācija, galu galā skatītāja acu skatu piesaista glazūrā izvietotie kristāli. Viņš skaidro, ka kristāla audzēšana ir analoģija pērlei jūras gliemenē. Klausītājam šis process tik un tā paliek noslēpumā tīts, bet rezultāts ir pārsteidzoši skaists – vai aplūkojot atsevišķu grezno trauku, vai redzot vāžu un pudeļu oāzes – izvirpotus, nokrāsotus, ar kristāliem izrotātus darbus. Kad vairs neatrodi vārdus, tad laikam gan caur paša radītāja darbiem ierunājas mūzas.

Kristālisko glazūru savā daiļradē izmato tikai daži simti pasaules keramiķu. Lietuvā Aļģimants Patamsis ir vienīgais.
Šobrīd šādā tehnikā strādājošu keramiķu nav ne Polijā, ne Latvijā, ne Igaunijā, tādu meistaru nav arī Krievijā un Baltkrievijā.

Autors, kas izstādēs sācis piedalīties no 1980. gada, ar saviem unikālajiem mākslas darbiem ir iepazīstinājis mākslas pazinējus un cienītājus gan Lietuvā, gan ārzemēs. Šodien A. Patamsis tiek novērtēts kā viens no labākajiem keramikas tehnoloģiju lietpratējiem un savdabīgs mākslinieks. 2005. gadā keramiķis ar saviem darbiem piedalījās pirmajā starptautiskajā kristālisko glazūru izstādē „Crystallines 2005”, kas notika Francijā, Vallauris. 2013. gadā – starptautiskā kongresa „Cristalls 2013” izstādē Spānijas pilsētā La Bisbal d’Emporda.